Zīles pavasaris

Tā runā, ka iestājoties astronomiskajam pavasarim, VPDK „Zīle” devās uz Baložiem. Kā pačukstēja kāds putniņš, ziņas no šī pasākuma esot vēl ceļā. Bet tajā pat laikā ziema vēl mēģināja vicināt savas dūres, atsūtot mums pat slapju sniegu, taču pavasaris – tas jau vilina zaļos asnus, putniem liek čivināt, dāvā mums bērzu sulas, modina tos, kas aizmiguši. Mostas daba un mostamies arī mēs.  Mēs mostamies jaunam pavasarim, jaunai dzīvei un notikumiem, un to mums šajā nedēļā netrūka.

Jauši vai nejauši, bet vietējie Ķekavieši esot pieķerti runājam par to, kā visa  novada dejotāju saime ir pārlaidusi šo ziemu? Vai vēl dzīvi? Kā viņiem klājas? Kaut ko jau savās mājās rušinoties, bet, kā tad īsti ar viņiem visiem ir? Tā nu padzirdējuši, ka mūsu kvēlākie atbalstītāji ir norūpējušies par mums, nolēmām atrādīties. Un jo ātrāk, jo labāk, tāpēc ceturtdien, 26.martā, „Nāciet ļaudis skatīties”, kā mums iet! Sameklējām  gudrākās, zinošākās un viedākās „Vecajo” pārstāves (atklāšu noslēpumu, ka tās bija visu deju kolektīvu repetitores un mūsu pašu Māra), kuras nosēdinājām pie skaisti klāta galda, iedevām zīmuli un rakstāmo, paši uzvilkām tautas tērpus, sapucējāmies, apsveicinājāmies ar atbalstītājiem un ziņkārīgajiem, un lai  tad tā būda rūc! Visi Ķekavas novada pieaugušo tautas deju kolektīvi parādīja to pašu labāko, skaistāko, jautrāko un cēlāko, kas nu šajā ziemā bija apgūts, bet mūsu smalkās kundzes skatījās, vērtēja, skaitīja, rēķināja, domāja, strīdējās un beigu beigās piešķīra nominācijas, kuras kaut kad sen, sen visādu titulu dalīšanai  izmantojuši senlatvieši. Lai kā tur arī būtu ar tiem tituliem un rezultātu tablo, gan ziņkārīgie, gan vērtētājas atzina, ka visi dejotāji ziemu nav pavadījuši laiskojoties vai guļot siltā migā, bet ir raženi strādājuši, un viņus visus var droši laist uz Rīgas apriņķa tautas deju skati.

Kad esam veiksmīgi atrādījušies, varam ļauties  vēl  kādai būšanai. Kā zināms, 27.martā visā Latvijā svin Teātra dienu. Un arī mūsmājās šis pasākums ir lielā cieņā. DejoŠana, dziedāŠana, sēņoŠana, konservēŠana, marinēŠana, dzīvoŠana, rakstīŠana, lasīŠana, spēlēŠana. Tik daudz visādu „ŠANU”! Tas, kā jau mums, latviešiem, tik ļoti ierasts. Mums bija pat savs „Īstenais Latvietis”, un katrs kolektīvs ar savu „Šanu” tā pamatīgi izpētīja viņu no matu galiņiem līdz papēžiem. Arī abas Zīles tika manītas šā vai tā darbojamies, un viņi visi tur ir atstājuši savus deju soļu nospiedumus. Joki, smiekli, pozitīva dzirksts, dziesmas, dejas, rīmes un pantiņi, viegla apcelšanās par dažādām politikā un sabiedrībā notiekošajām lietām, nenopietni par nopietno, par mums pašiem un visiem citiem, bet tas jau piedien Teātra dienām, un koncerts „Šana, Šana, Dzīvošana!” ir ierakstīts Zīles notikumu kalendārā kā šī pavasara jautrākais notikums. Jāpiebilst, ka Zīles jauniešiem šajā koncertā pat 3 deju pirmizrādes! Un vēl pārskrējienā no viena koncerta uz otru, tiekam pie jaunām Zīles jakām, kuras ar savu sulīgo zaļumu priecē ne tikai mūs pašus, bet arī sveicina pavasari. Paldies visai komandai, kas strādāja un darbojās, lai mums šīs jakas būtu!

Un tad nāca svētdiena – šajā sezonā svarīgākā diena. Abi Zīles sastāvi devās uz Salaspili, kur notika Rīgas apriņķa tautas deju kolektīvu skate. Jauniešiem svētdienas rīts iesākās ar mēģinājumu, kopīgām brokastīm Salaspilī un gatavošanos skatei. Vidējie turp devās pēcpusdienā. Bet visi satikāmies, uzmundrinājām viens otru, atbalstījām, mēģinājām kliedēt gaisā valdošo satraukumu, turējām īkšķus un vienkārši bijām līdzās. Skate sākās ar visu grupu jauniešu sniegumu.Tad ar savu sniegumu lepojās seniori, un to visu iesākto turpināja vidējās paaudzes dejotāji. Katrs kolektīvs dejoja vienu obligāto deju un otru varēja izvēlēties pēc savas labākās patikšanas.

Zīles jaunieši šajā cīņā dodas paši, paši, paši pirmie. Uzdevums nav viegls, un ir gana atbildīgs, bet ar dejas vieglumu, mirdzošām acīm, partnera mīlestību, milzīgu pašatdevi, jā, arī ar paaugstinātu temperatūru (jo dažiem dejotājiem pavasaris sarūpējis ne pārāk jauku pārsteigumu), grāciju un īpašām sajūtām azotē, deja „Sen to Rīgu daudzināja”  ir lieliska. „Sen to Rīgu daudzināja” (D.Rudovica horeogrāfija, E.Īgenbergas mūzika) ir deja, kas TDA Zīle jauniešiem ir obligātā, un savā laikā tā ir radīta Deju svētku simtgades pasākumam. Kā otro deju jaunieši dejo lustīgo un pašu tik ļoti iemīlēto „Tirgus danci” (horeogrāfe Lilija Lipora, mūzikas autori -postfolkloras grupa Iļģi). Atbalstītājos arī pati dejas autore, un tas ir tik ļoti jauki. Bet par mums tur īkšķus daudzi – Zīles vidējie, kaimiņi, draugi, ģimenes, saņemam veiksmes vēlējumus no tālienē esošajiem, un tas palīdz...

Savukārt VPDK Zīle gatavojas VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētkiem Jelgavā, kas notiks  6.un 7.jūnijā, un šajā skatē tiek vērtēts, kā tiek apgūts šo svētku repertuārs. Jāpiebilst, ka VPDK Zīle šogad startē D grupā, un tas prasa no dejotājiem papildus spēku, enerģiju un milzīgu darbu. Savu uznācienu vidējie sāk ar „Vai domāji, vai cerēji?”  (J.Ērgļa horeogrāfija, A.Alviķa mūzika). Uh, kas par emocijām, azartu, attiecībām! Vidējie „spridzināja”, un kāpēc arī ne, ja dejas raksturs to atļauj? Vēl jo vairāk, to pamanīja gan skatītāji, gan žūrija. „Rotā, meitiņ, uguņu plostu” (J.Ērgļa horeogrāfija, R.Tiguļa mūzika) - tās ir pavisam citas emocijas, cits temps, arī paši dejotāji ir nosvērti un rāmi. Bet savā ziņā tā ir pasaules pirmizrāde, jo VPDK Zīle plašākai auditorijai atrāda arī savus jaunos, skaistos Abrenes tērpus, kas savus pēdējos adatas dūrienus piedzīvojuši vēl pavisam nesen.

Skati vērtēja  Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Zanda Mūrniece, Deju svētku virsvadītājs, Rīgas apriņķa dejotāju vadītājs, horeogrāfs Gints Baumanis, Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Taiga Ludborža, horeogrāfe Santa Laurinoviča.Deju kolektīvu skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām.

Un tā – 2015.gada 29.marts visai Zīles ģimenei ir ļoti īpaša diena. Ne tikai tāpēc, ka ir atnācis jauns pavasaris, ne tikai tamdēļ, ka piedalījāmies Gada svarīgākajā pasākumā, bet arī tāpēc, ka TDA Zīle jaunieši šajā skatē ieguva Augstāko pakāpi un VPDK Zīle I pakāpi D grupā. Jāpiebilst, ka vidējie šādā sastāvā savu dejas dzīvi dzīvo tikai otro gadu, un pērn viņi vēl bija E grupa, bet jauniešiem vēl nekad līdz šim nav bijusi augstākā pakāpe. Tie ir rezultāti, par kuriem priecājamies no visas sirds! Tie ir svētki un nebijis prieks! Tas ir drauga plecs un komandas saliedētība. Protams, tās ir arī garas mēģinājumu stundas, sviedri, pamatīgs darbs, bet, kā skates vakarā rakstīja mūsu Artis: „Tā patiešām ir latiņa ikvienam no mums turpmākam darbam!”  Un mums vēl ir kur augt. Mēs augsim, mēs darīsim, mēs varēsim, mēs būsim! No visas sirds priecājāmies arī par SDG "Sidrabaine" iegūto Augstāko pakāpi! Un rau, visi namiņa dejotāji ir saņēmuši to labāko "atalgojumu" - augstu vērtējumu skatē!

Bet mēs nebūtu tādi, kādi esam, ja mums līdzās nebūtu mūsu fantastiskie vadītāji Vita un Līga, Artis un Kate, Irēna, kura diriģē melnbalto taustiņu parādi, Māra un Vēsma, kuras mūs atbalsta vienmēr un visur, abu kolektīvu tērpzines (Kristīne V. un Sigita), puiši, kas rūpējās par mūzikas ierakstiem un deju grīdas uzlikšanu, darba rūķu komanda, kas pašaizliedzīgi darbojas, lai Zīlē viss notiktu gan svētkos, gan ikdienā, Kristapa, kurš pamana un iemūžina tādus mirkļus, kas pēc tam liek pasmaidīt, saņemties, iedvesmoties, mūsu Martas, kura tur roku uz „klasikas”” pulsiņa, mūsu pašu - Zīles ģimenes, uzticamu draugu, komandas biedru, deju partneru, Ķekavas kultūras nama un Doles tautas nama, kas ir mūsu otrās mājas, un mūsu mīļie tuvumā un tālumā. Paldies, ka esam, un ka mums ir tas, kas mums tiek dots! Paldies, ka varam izdzīvot šo mirkli, šo pavasari, šo dzīvi tieši šeit un tieši tagad...

Foto pie raksta: Kristaps Kļaviņš

Koncerta ''Nāciet ļaudis skatīties'' BILDES

Koncerta ''Šana, šana, Dzīvošana'' BILDES

Rīgas apriņķa deju skate- Kristapa Kļaviņa BILDES

Tautas deju kolektīvu skate BILDĒS - video