Mūsu Arnoldam izlaidums!

Kādu vakaru ikviens Zīles dejotājs savā e-pastā ieraudzīja ziņu no Arnolda -viņš mums atsūtīja ielūgumu uz savu vidusskolas izlaidumu. Gāja laiks, un tas datums pamazām tuvojās. Ar vadītāju priekšgalā secinājām, ka sen neesam kādu Zīļuku sveikuši šādos nozīmīgos svētkos. Nu ko – aiziet! Tāpēc tika sastādīts rīcības plāns, iecelta darba grupa, nozīmēts orgkomitejas galvenais, un lielā gatavošanās varēja sākties. Slepena sarakste un karstas diskusijas, komandas darbs un vēlme tā no sirds sumināt mūsu absolventu pāris dienas pirms izlaiduma uzvirmoja ar īpašu degsmi. Tā nu rīmējām rīmes, gludinājām štātes un  meklējām skaistākos ziedus. Taču, kā tas reizēm mēdz gadīties, neiztikt arī bez jautra piedzīvojuma – kāds vēl pēdējā mirklī veikalā lūkojas pēc balta krekla, kāds tuvējā pļavā plūc ziedus vainadziņam, vēl kāds steigā mēģina apdrukāt Zīles īpašo formu. Kad sveicēju pulks saposies un gatavs lielajam iznācienam, pēkšņi pārņem sajūta, ka viss jau nokavēts. Tad dažs attopas, ka suminātāju īpašā mūzika nav nogādāta skaņu pults operatoram. Bet arī tur ir palīdzīga roka, ir savējie, kas palīdz, atrisina un nokārto. Tā nu izbaudījuši piedzīvojumu raibo garšu un vasaras svelmi, varam doties sveikt Arnoldu!

Paldies, Arnold, par ielūgumu! Priecājamies līdz ar Tevi Tavos skaistajos svētkos! Neapstājies pie sasniegtā, un lai vienmēr sirdī ZĪLE! I’M ZĪLE  AND  I  KNOW IT!