Gandrīz Blaumanis

Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis dzimis tālajā 1863.gadā Vidzemes pusē. Viņa tēvs Matīss bija muižas pavārs, savukārt māte Karlīne — istabene. Vecāki un citi pazīstami cilvēki bijuši prototipi dažādiem tēliem Blaumaņa radošajos darbos un izpausmēs. Bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Brakos, Ērgļu pagastā, kur arī aizvadījis lielāko daļu dzīves. Pasaulei sevi pieteicis kā latviešu prozaiķis, dramatrugs un žurnālists. Aktīvi darbojies slavenajā "Pēterburgas Avīzē",  kur  bijis humoristiski satīriskā pielikuma "Purva mala" vadītājs. Darbus tur publicēja ar pseidonīmiem Grāvracis un Matīss Ķezbers. Interesanti būtu uzzināt, kāpēc Rūdolfs tā ir maskējies?  Bet visā visumā -viņa darbi ir tulkoti angļu, igauņu, krievu, lietuviešu, somu, ukraiņu, ungāru, vācu valodās. Pēc vairāku R.Blaumaņa darbu motīviem ir tikušas uzņemtas kinofilmas ( kurš gan nezina slaveno, jautriem notikumiem un piedzīvojumiem bagāto  filmu „Īsa pamācība mīlēšanā”?), un dzejas, lugas, noveles, pasakas, stāsti ir sagūluši biezākos un plānākos sējumos daudzu jo daudzu lasītāju grāmatu plauktos. Šis nu bija īss ieskats vēsturē vai neliels atgādinājums tiem, kuriem kaut kas no obligātās skolas literatūras programmas  mazliet piemirsies.

Jautāsiet, kāpēc par to vispār runājam? Un kā nu ne, jo šim slavenajam latviešu literātam šogad apritētu jau 151.gads. Un tāpēc - Velniņi, Zaplīze, Raudupiete, Trīne,  Silmaču ļaudis, Tālavas Taurētājs, Indrāni,  kāds malks no Saldenās pudeles un vēl, un vēl  šā vai tā  atdzīvojās Teātra dienas koncertā „Gandrīz Blaumanis”, kas izskanēja 2.aprīļa vakarā Ķekavas kultūras namā.  Zīles jaunieši un vidējie, Jaunais Miltu teātris, Jūti, Daugaviete, Klabatas, Sanita Sējāne un viņas mazais palīgs  - visi dziedāja un  dejoja, stāstīja un iedzīvināja, smīdināja un  smējās. Mazliet nenopietni par nopietno, bet ar patiesu aizrautību un vēlmi iepriecināt Ķekaviešus. Tā vien šķiet, ka brīžiem uzvedumā bija jūtama arī paša Blaumaņa klātbūtne. Taču tas lai paliek viņa paša ziņā...   Skaidrs ir viens – bija lustīgi un jautri! Tieši tā kā patiktu pašam Rūdim – ar  vienu lustīgu būšanu, „Lilioma dziesmu” finālā, valcerīti un Silmaču saimnieču sarūpētajām gardajām pankūkām.

Visai lielajai Zīles ģimenei arī šis bija īpašs notikums –  dažādie, krāsainie tērpi, kurus ne vienmēr ir iespēja uzvilkt citos koncertos,  Laura (VPDK)  pirmais koncerts mūsu pulkā,  Zaplīzes (Toma) svarīgais uznāciens, vidējo „ Mīļie puiši, labie puiši” pirmizrāde un vēl kādam – atgriešanās uz skatuves dēļiem pēc lielākas pauzītes. Taču par visu vairāk mums prieks par to, ka Teātra dienas koncerts ir „augšāmcēlusies” tradīcija, kas nu jau atkal bagātina novada kultūras notikumu aprises.  

Piedod Rūdi, bet ilgāk mēs, Zīļuki, nevaram palikt, jo durvju priekšā jau klauvē nākamais koncerts...

Foto pie raksta: Kristaps Kļaviņš

Koncerts BILDĒS