Daudz Laimes, Latvija!

„Man viņa ir visskaistākā” – šie vārdi no Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesmas „Tik un tā” vijās cauri Latvijas dzimšanas dienai veltītajam koncertam, kas krāšņi izskanēja 16.novembra vakarā. Skatītājiem un koncerta dalībniekiem pie apģērba piesprausti mazie Latvijas karodziņi, dziesmas un dejas, skaisti foto un dzeja, stāsti un joki par lata monētām un naudas zīmēm – tas viss šo notikumu padarīja īpašu, svinīgu, aizkustinošu un mazliet saviļņojošu. Zināma satraukuma deva netrūka arī mums. Lai arī dejojām savās mīļajās mājās, saviem atbalstītājiem, tomēr raizes radīja tas, vai jaunās dejas ir apgūtas pietiekami labi, vai savējiem tās patiks, vai visi dejotāji pagūs ierasties laicīgi, jo dažiem bija gadījušās ķibeles ar auto. Bet viss tika paspēts, un arī nesen apgūtās dejas nodejotas no sirds un pasniegtas dāvanā Mūsu Latvijai. Vienmēr atbalstošās vadītājas uzmundrinājumi pirms koncerta, deju kolektīva prezidentes  un repetitora pēcvārdi, kopīgs dejotāju aplis ar skaļu uzsaukumu „Es Tevi mīlu, Latvija!” aizskāra kādu sirds stīgu un neviļus uzvedināja uz pārdomām. Cik zīmīgi tomēr ir dziesmas „Tik un tā” vārdi:

   „Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,

   Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.

   Mazliet par mazu, lai palaistu vienu

   Pasaules plašajos ceļos... „ 

Vai tā reizēm nejūtamies mēs paši? Vai šīs izjūtas neatdzīvojas tiem, kas devušies tālu prom no dzimtajām mājām? Tāpēc svētku priekšvakarā gribētos vēlēt, lai katram no mums ir kāds, kurš ietin savā laktā un sasilda, lai ir seģene, ko kādam uzsegt uz nosalušajiem pleciem, lai pavardā uguns silti kuras, lai ir kas pavada tuvos un tālos ceļos, lai ir kas sagaida pārnākam mājās, lai vienmēr līdzās draugu pulks un radu saime, lai  sava zemīte vismīļākā un sirdī vienmēr ir Latvija!

Foto: V.Kūkuma