Staro deja, staro Zīle!

Lai arī gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam, deju sezona vēl tikai pusē. Tāpēc arī pirmā decembra sestdiena Zīlei pagājusi dejas zīmē. Šoreiz pa ziemīgi slidenajiem ceļiem braucām ciemos pie TDA Rītenītis uz Garakalnē esošo Kultūras centru „Berģi”.

Starot dejojot, Ritenītis bija aicinājis ne tikai Zīli, bet arī Mazo Ritenīti, Vizbulīti, Māru, Enku Drenku, Kursu un Randu. Koncertā „Staro Deja” kopā tika izdejotas gan jau skatītāju mīlestību iemantojušas dejas, gan arī tikko jaunrades skatē atrādītās. Pirms koncerta sākuma ierastajā aplītī Līgas iedvesmoti, starojām un, žigli mainot tērpus un meitas matu sakārtojumus, izdejojām jau zināmos Reilendera, Ābrama polkas un Mūžam citas nemīlēšu rakstus, kā arī jau atzinību guvušo Tirgus danci.

Īstā starošana sākās gan vakara otrajā daļā, kurā Ritenīša aicinātajiem kolektīviem starp balles dejām zem spožajām prožektoru gaismām un nesteidzīgas tērzēšanas citam ar citu, vajadzēja atrādīt mājas darbu – interpretāciju par tēmu „Staro Deja”. Te, nu, gan mums bija ko parādīt, jo Zīlē staro viss! Gan spožie smaidi, gan gaišās sirdis, gan nostieptās pēdas! Tomēr, vienmēr visvairāk staro mūsu solo pāris – no matu galiņiem līdz papēžiem! Par sudraba deju pāri kļuvušie Kristīne un Arnolds, cēli izdejojot Gatves deju, parādīja, kas ir īsta starošana, jo, nežēlojot follija rullīšus, bijām parūpējušies par to, lai arī skatītājiem pēdējās rindās nebūtu palicis kas nepamanīts.

Tomēr, priekšnesumam noslēdzoties, solisti gan atzina, ka šāds tērps noteikti netiks ieviests Zīles garderobē, jo radītais siltuma efekts esot bijis pārāk spēcīgs un dejošanai nepiemērots. Bet vai tad tērpi ir galvenie? Galvenā jau ir attieksme un starojošās sirdis un acu skatieni, par ko vēl un vēl pārliecinājāmies arī šajā koncertā, ka tās mums noteikti ir, jo staroja gan dejas, gan Zīle pati!

TDA Zīle vārdā - Aiva

Foto pie raksta: Kristaps Kļaviņš

           

 

Pievienot komentāru