Pa vectēva takām Aizkrauklē

Izgājušajā sestdienā Aizkraukles novada stadionā notika Vidzemes deju svētki "Caur sidraba birzi gāju". Vairāk nekā 5300 dejotāju dejā izrakstīja un vienā elpā izdzīvoja stāstu par vectēva dzīvi. Piedzīvojumos piedalījāmies un senās takas izstaigājām arī mēs
Saule jau bija uzsākusi savu debess ritējumu, putni čivināja, ceriņi smaržoja, kaut kur uzvirmoja kafijas aromāts - burvīgs sestdienas rīts bija aizsācies. Neierasti agri ( ap pulkst.6.00 rītā) vērojama rosība Ķekavas centrā – Zīles dejotāji posās ceļā uz Aizkraukli. Jau astoņos no rīta bijām uz laukuma, un gatavošanās lielajam vakara koncertam varēja sākties. Kopā ar tūkstošiem citu kolektīvu dejotājiem klausījāmies virsvadītāju norādījumos, apguvām laukuma zīmējumus, deja sekoja dejai, saule spīdēja aizvien spožāk un karstāk, vēss ūdens kļuva aizvien gardāks un pieprasītāks. Mēģinājumu starplaikos visi kopā veldzējāmies Daugavā, un kā izrādījās, daži no mums tieši tajā dienā atklāja peldēšanās sezonu, sauļojāmies, jokojām, un tad jau atpakaļ uz stadionu. Pēc caurlaides mēģinājuma atkal peldes ( arī ar visām drēbēm ), daudz ūdens un saldējums. Taču drīz vien bija jāpošas vakara lielajam iznācienam. Mums piešķirtais autobuss un laukums ap to uz brīdi pārtapa par frizētavu un grimētavu, un, protams, neiztrūkstoša pirmskoncertu sastāvdaļa – izpalīdzīga roka vajadzīgajā brīdī.

Koncerts ar patiesu prieku, mirdzošām acīm, smaidu sejās, sajūsmu un aizrautību nodejots vienā elpas vilcienā. Tas bija tik skaisti, aizkustinoši, emocionāli un saviļņojoši, ka brīžiem cauri visam ķermenim izskrēja „skudriņas” un acīs sariesās kāda prieka asara. To nevar vārdos aprakstīt, tas bija jāredz un jāizjūt katram pašam. Dejā un dejotājos ir spēks.
Par svētku tēmu režisore Inga Cipe saka: "Tas bija toreiz... Daugavas krastos... kur auga mans vectēvs, kas dzīvi mīlēja.... par viņa dzīvi vairs stāsta tikai māja un vecāsmātes sakrātās atmiņas pierakstu kladē. Es veru to vaļā un pirmajā lapā kāda gudrība –"Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu. Visu mūžu nodzīvoju, citam pāri nedarīju." Tā noteikti vecāmāte bija domājusi, bet kā tad patiešām tai dzīvītē gāja - lūkosim dejā." Vectēva dzīvi 25 horeogrāfijās izdejoja 223 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi. Stāstu deju rakstos veidoja virsvadītāji - Ingrīda Saulīte, Ieva Adāviča, Ilze Mažāne, Gunta Skuja, Vaira Dundure, Iluta Mistre, Ineta Indriksone, Lāsma Skutāne, Una Stakle, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš un Gints Baumanis. Koncerta mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Svētku režisore Inga Cipe.

Mēs esam bagāti, jo mums pieder viss, kas ar mums ir noticis.Un nu mūsu bagātību lādē ir pievienots vēl viens piedzīvojumu dālderis. Protams, emociju gamma katram sava, bet visi kopā atcerēsimies piedzīvojumus ar pusdienās pasniegto auksto zupu, radošo piegājienu „Mīļās meitiņas” puķu pušķiem, saulaino, karsto vasaras dienu un lielisko kopā būšanu . Noberztās kājas sadzīs, iesauļotie saules pulksteņi, rokassprādzes, brilles, zeķītes un krekliņi ar laiku izzudīs, bet piedzīvoto neviens mums neatņems. Vectēva takas Aizkraukles pusē nu ir izstaigātas, un esam iedejojuši jau vasarā. Uz tikšanos Līgo noskaņās 21.jūnijā.

Bildes no svētkiem 
Bildes citur internetā:
Aizkraukles lapa
Valmieras lapa