Mazo un lielo Zīļu dziesmu un deju svētki. 1.daļa

Liels vai mazs dziedātājs, dejotājs, koklētājs, orķestrants vai muzikants vismaz reizi dzīvē ir dzirdējis par dziesmu un deju svētkiem. Par šo notikumu runā daudzi, un katram ir tā vēlme izjust un izdzīvot, kā tad tas ir. Un te nu tie -  XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, ir klāt. Pilsētā manāmi ozollapu vītnēm dekorēti autobusi, parkos un skvēros notiek dažādi koncerti un pasākumi, visapkārt bērni, bērni, bērni. Arī mums, visai lielajai Zīles saimei, tas ir īpašs laiks. Lai arī paši nedejojam, tomēr no sirds dzīvojam līdzi mazajiem Zīļukiem, kuri dzied, dejo, spēlē kokli un visādi citādi aktīvi piedalās lielajos svētkos. Par to, kā viņiem un lielajām Zīlēm šajos svētkos iet, lasiet paši!

 Iespaidos dalās Sigita : „Laima (9 gadi) dejo Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīvā "Ķekaviņa" 3.-4.kl. grupā, Sigitas un Valta meita. Laima devās uz svētkiem pirmdienas rītā 8:00, lai pēcpusdienā dejotu Dailes teātrī laureātu koncertā. Un vakarā jau pirmie iespaidi: "Mamma, man viss patika, mēs dejojām labi, visi mums aplaudēja!" Prieks bērna acīs, spēka pietiek, kompānija laba! "Ķekaviņa" nakšņo un ēd Rīgas Kristīgajā vidusskolā, mēģinājumi Daugavas stadionā ir piecu minūšu gājiena attālumā, vadītāja Irisa ir apmierināta, bērni ir skolotāju un vecāku aprūpēti, vēl nemaz nav noguruši, jo ir arī pietiekami atpūtušies, mazliet saulē kļuvuši brūnāki, ļoti draudzīgi savā starpā - malači! Vecāki, protams, lepni, mazliet arī nobažījušies par sadzīviskām lietām, bet atbalstām, cik varam! Priekšā vēl lielie koncerti stadionā un svētdien gājiens!”

 Stāsta Dace R.: „ Arta (9 gadi). Ķekavas Mūzikas skolas koklētāju ansambļa dalībniece. Artai šie ir pirmie svētki un ir īpaši ar to, ka šogad pirmo reizi skolnieku Dziesmu un deju svētku programmā ir iekļauts arī kokļu mūzikas koncerts "Mana skārienjūtīgā kokle". Koncerts norisinājās 10.jūlijā Lielajā Ģildē.Tā kā šis ir nebijis notikums Artas dzīvē, sākotnēji viņai bija grūti šo svētku sajūtu "noķert". Skatījāmies deju koncertus TV, runājam par to, ka nedēļas otrajā pusē sāksies mēģinājumi un piektdien būs koncerts, Arta prasa: "Bet kad tad būs tie svētki?" "Bija prieks satikt sava ansambļa meitenes un draugus no citiem ansambļiem. Patika spēlēt uz lielās skatuves tik daudziem skatītājiem! Patika viss!" Kad pēc 15 stundu garās "darba dienas" jautāju, vai bērns nejūtas noguris, izdzirdēju pārliecinošu: "Nē!" Pēc pāris minūtēm automašīnas aizmugurējā sēdeklī iestājās "pārliecinošs klusums"

Kokle ir bezgalīgu iespēju instruments. No latviešu tautas dziesmas līdz mūsdienu pasaules mūzikai (Stings "Every breath you take", no E.Dārziņa "Melanholiskā valša" līdz Metallica "Nothing else matters". No dvēseliski maigi līdz super jaudīgi. Kokle koku pārvērš skaistās jūtās, ja Tu tai pieskaries...”

Ingas stāsts : Sāra (6 gadi) dejo TDA "Dzintariņš", jaunākā atvase Arta un Ingas Puriņu ģimenē. Trešdienas vakarā 11.novembra krastmalā Sāra piedalījās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskandināšanas un iedejošanas koncertā. Kādi iespaidi? Salūts bija skaists, bet būkšķi ļoti bailīgi! Kāruma vārniņas bija ļoti jaukas! Vakarā sāpēja kājas un ļoti nāca miegs!
Sestdien un svētdien tiks dejots noslēguma koncertā Mežaparkā. Un protams Sāra piedalīsies gājienā. Kā jūtas? Šobrīd vēl ļoti labi, jo mēģinājumi bijuši tikai vienu dienu. Piektdien "uz starta" jābūt 6:00 no rīta un tas varētu būt izaicinājums kā Sārai, tā mums - mammai un tētim, kas gādā par to, lai visur esam laikā un pilnībā nodrošinājušies ar vajadzīgajām lietām. Garas un nogurdinošas dienas Sārai solās būr sestdiena un svētdiena, kad mēģinājumi un koncerti būs no agra rīta līdz vēlam vakaram. Bet kas ir teicis, ka būs viegli. Brīdī, kad tiek uzvilkt tautas tērps un uzautas pastaliņas, visi grūtumi aizmirstās, sejā parādās smaids un acīs mirdzums. Visa ģimene, bet jo īpaši mamma seko līdzi mazās meitas gaitām sazinoties ar atbildīgo mammu Baibu un lutina ar visu iespējamo, kad pastarīte ir mājās.
Mēs mīlam deju, un deja ir spēks!”

Arī Dacei K. ir savs stāsts : „KATE KALNIŅA (9 gadi), tautas deju kolektīvs "Ķekaviņa" 1.-2. kl. grupa. Daces Kalniņas/Kampānes meita (TDA "Zīle". Katei šie ir pirmie svētki, kurus gaidīja jau kopš tās dienas, kad deju vadītāja paziņoja par piedalīšanos. Lielākais piedzīvojums viņai šķita tas, ka veselu nedēļu dzīvos skolā, no rīta līdz vakaram mēģinās uz laukuma un būs prom no mājām.Šī brīža emocijas: smaids, prieks un milzīga apetīte Mammas sajūtas: satraukums un gandarījums, ka arī mans bērns var piedalīties un dejot pirmajās rindās! Domāju, ka tas, ko mūsu bērni ir redzējuši no Zīles ikdienas mēģinājumiem un emocijām ir radījis papildu stimulu un vēlmi piedalīties šajos svētkos. Mūsu mazajos Zīļukos noteikti ir milzīgs spēks

Lai mums visiem pietiek spēka un vēlmes atbalstīt savus bērnus tautas mākslā!”

Diāna par saviem bērniem : „ Leina (13 gadi), šajos svētkos startē ar Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīva "Ķekaviņa" 5.-6.kl. grupu un pamatskolas kori, pašreizējās emocijas - negulētas naktis un milzīgs prieks par visu notiekošo, neskatoties uz izmirkšanu.
Edgars (8 gadi), dejo Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīva "Ķekaviņa" 1.-2.kl. grupā, pašreizējās emocijas - ir forši.
Vecāki - Diāna un Normunds - sazvanāmies un sarakstāmies, jo ir taču jānoskaidro, vai labi paēda, kā gulēja, vai nav auksti utt., kad bērni palūdz, ka gribas kaut ko garšīgu, tad dārzā tiek salasītas zemenes, paņemtas Emmes  (tā bērni dēvē vecmāmiņu) ceptās kanēļa maizītes un tiek braukts ciemos
Rīt dosimies uz koncertu, cerams, ka laiks tomēr bērnus lutinās!”

Rimants par savas meitas gaitām: „Rēzija (16 gadi) dzied Ķekavas vidusskolas 5.-9.klašu korī. Bērnu tētis ar saviem nostāstiem par vairākkārt piedzīvotajiem DzSv bija saintriģējis, un bērns ilgi gaidīja "lielo notikumu". Protams, pēc pirmās, skolas zālē uz grīdas gulētās nakts, (ja to tā var nosaukt, jo gulēts tikai kādas 3-4 stundas), kā arī pirmais kopmēģinājums Mežaparkā nav licis vilties un bērnam ir sajūta par savu mazo artavu kopējā skaistumā.

Tēta sajūtas interesantas, jo prieks par to, ka bērns turpina ģimeniskās tradīcijas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un parādīšanā visai pasaulei (ne velti DzSv iekļauti UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā), kā arī pašam sentimentālas atmiņas par saviem pirmajiem 1984.gada skolēnu DzSv.

Vecāki paši diemžēl tiešu atbalstu kolektīvam klātienē savas aizņemtības dēļ nesniedz.

P.S. Latvieši ir kārtīga dejotāju un dziedātāju tauta un mēs arī tieši vai pastarpināti piedalāmies šajos svētkos! Mums izdosies!”

Dīva notikumi šajos svētkos : „Mare (8) un Andrejs (gandrīz 7) - Dīva bērni - dejo LU Deju ansamblī "Dancītis", bet pats Dīvs, dzenoties pēc Deju svētku  izjūtām, uzņēmies
"Dancīša" Sārtās grupas "aukles" pienākumus. Bērni ir baigie malači - izgājuši gan 30+ karstumu mēģinājumos, gan lietus un aukstuma pārbaudi - dejo savos pirmajos Deju
svētkos un izjūt ko jaunu! Jā - arī satraukumu, kautrīguma brīžus, iznākot tik plašas publikas priekšā, stājoties pretī visiem šo svētku  klasiskajiem izaicinājumiem.
Lai arī šobrīd, droši vien, viņi vēl neapjauš piedzīvotā nozīmīgumu savā dzīvē, bērni darbojas braši un paši gādā par to, ko reiz sauks par vienu no bērnības spilgtākajām atmiņām. Bet tētis ... tētis sapratis, ka pieskatīt 20 bērnus nav īpaši grūtāk kā pieskatīt divus! ''

Kā redzams, gan jauniešu, gan vidējā sastāva lielās un mazās Zīles izdzīvo VISAS svētku norises. Bet ir dažas Zīles, kuras ir tās, kuras ne tikai pašas dejo, bet māca to citiem! Ivetta – Ķekavas vidusskolas deju grupa „Mazā versija”, Ķekavas privātās pamatskolas „Gaismas tilts 97” deju grupas „Ķirši” un „Noslēpums” dalībnieki piedalījās  mūsdienu deju lielkoncertā „Te mēs es@m” izstāžu centrā Ķīpsala, Marta dejo un ir kopā ar Ķekavas vidusskolas tautas deju kolektīva „Ķekaviņa” pirmsskolas grupu. Savukārt  mūsu Indra  ar meitu Montu (tautas deju kolektīvs „Pie Daugavas” un „Daina” ) ne tikai dejo uz lielā laukuma, bet palīdz mazajiem dejotājiem orientēties Daugavas stadiona ģeogrāfijā , vēl dažas lielās Zīles ir nozīmētas kā palīgi mazo dejotāju pieskatīšanā viņu svētku gaitās. Lepojamies, ka dažiem ir iespēja piedalīties svētku dalībnieku godināšanas pasākumos. Taču visi kopā, domās vai klātienē, esam ar savām lielajām un mazajām Zīlēm! Zīles ir visur, un tas ir spēks!

Paldies visiem, kas atrada iespēju dalīties savos un bērnu iespaidos par dziesmu un deju svētkiem! Lai skaistākie piedzīvojumi un emocijas vēl tikai rodas!

Daži FOTO no dalībnieku arhīva