Mazliet par viņiem...Par "Gada dejotājiem"...

Kā zināms, TDA "Zīle" Forumā ik gadus notiek ne tikai Prezidija vēlēšanas, bet arī tiek izsludinātas tādas nominācijas kā „Gada dejotāja” un „Gada dejotājs”. Kādu laiku atpakaļ bija tā iespēja uzzināt kaut ko vairāk par Prezidija pārstāvjiem un viņu pienākumiem TDA "Zīle". Taču drīz vien radās ideja, ka "Zīles" kvēlākie fani un atbalstītāji ir pelnījuši uzzināt kaut ko vairāk arī par nomināciju „Gada dejotāja/s” ieguvējiem, un kas zina, varbūt nejauši ir izveidojusies jauna tradīcija – mazliet aprunāties ar viņiem visiem, lai pasaule uzzina, kas un kā notiek.

Un tātad - 2013/2014 sezonas „Gada dejotāja” – Evita Vanaga ("Zīles" pulkā dēvēta par Evitonu vai Evitiņu).

„Gada dejotājs” – Jānis Šapelis (tautā saukts par Šapeli vai vienkārši Jāni). Tā nu viņi abi stāsta mazliet par sevi, dančiem un "Zīli"!

Kādas ir Tavas ikdienas gaitas?

Evita:

Manas ikdienas gaitas ir ļoti aizraujošas No rīta parūpējos par to, lai bērni nogādāti b/d, tad braucu uz darbu, vakarā aizvedu bērnus uz pulciņiem un 2x nedēļā dodos uz savu smalko klubiņu, ko mēs dēvējam par "Zīli".

Jānis:

Tā kā esmu students, mana diena sākās ar augstskolas apmeklēšanu. Tuvojoties sesijai, ļoti daudz laika tiek atvēlēts visādu darbiņu rakstīšanai, jo kā jau studentiem pieklājās – tie visu atliek uz pēdējo brīdi Pirmdienās un trešdienās (pēdējā laikā daudz biežāk) dodos, protams, kārtīgi izkustēties uz "Zīles" mēģinājumiem, bet bez tiem reizi nedēļā ar draugiem uzspēlēju pludmales volejbolu, kā arī pēdējā laikā esmu aizrāvies ar skriešanu, ko mēģinu darīt vismaz divreiz nedēļā. Tā, lūk!

Kas Tev sagādā prieku un iedvesmo?

Tas noteikti ir labs, saulains laiks, mani bērniņi un uzslaviņas, un arī atzinība no TDA "Zīle" vadītājas un deju biedru puses.

Man prieku sagādā un iedvesmo manas aizraušanās, un lielākā no tām, protams, ir tautas dejas jeb "Zīle". Tie ir gan mēģinājumi, gan koncerti, kuros es varu pilnībā atbrīvoties un atpūsties, nedomājot par ikdienu.

Tavs iecienītākais kārums?

Šampusiks ar zemenīti. Neatsakos arī no pavisam niecīga ( bet tiešām pavisam niecīga! ) "Cielaviņas" gabaliņa.

Pēdējā laikā ļoti bieži ēdu biezpiena sieriņus, tāpēc pašlaik tas arī varētu būt mans iecienītākais kārums.

Kurš gadalaiks Tev ir vistīkamākais?

Pavasaris - saulīte silda siltāk, plaukst puķes, zaļo zāle un koki, čivina putniņi un gaisā virmo kaut kas netverams, droši vien mīlestība...

Mīļākā gadalaika man nav, bet tas varētu būt laiks starp pavasari un vasaru, kad nav ne pārāk karsts, ne pārāk auksts.

Ja Tev būtu tā iespēja izveidot ideālo dejotāju, kāds tas būtu?

Tāds, kurš pat pēc dažām dozītēm "upenītes" varētu nogriezt "Riņķa danci", nepamirkšķinot ne aci!!!

Manuprāt, katram ideāls dejotājs ir savādāks. Bet manā gadījumā ideāls dejotājs ir gara auguma, ar staltu stāju, tāds, kurš katru soli un kustību izpilda precīzi un „līdz galam”, dejas laikā uztur attiecības ar savu partneri, prot izjust dejas noskaņu un spēj tai noskaņoties un, protams, ideālam dejotājam ir jāzina viss par tautas tērpiem.

Pāris vārdos par Zīli Tu teiktu, ka....?

. ...ka tā ir mana otra ģimene, tie ir mani draugi, tā ir mana izklaide un tā ir sava veida atbildība attiecībā pret pārējiem dejotājiem.
 

Manuprāt, ir viens vienīgs vārds, kas "Zīli" raksturo visos iespējamos veidos. "Zīle", tā ir ĢIMENE.

Nesen aktīvi lasīja visa TDA Zīle. Ko brīvajā brīdī lasa Gada dejotājs/a?

Lasu es daudz, bet neko nopietnu. Pārsvarā tās ir tā saucamās "lubenītes". Vēl man ļoti patīk detektīvromāni, kas biezā slānī atrodas manā grāmatplauktā.

Pēdējā laikā ļoti bieži ir sanācis lasīt "Zīles" e-pastus

Kā sākās Tava aizrautība ar deju un ceļš uz Zīli?

Mamma jau agrā bērnībā mani aizveda uz dejošanu, tiesa gan uz sporta dejām. Skolas laikā ritmikas (kādreiz bija tāda stunda!) skolotāja A.Čuba iesaistīja tautu dejiņās, bet ceļu uz "Zīli" parādīja mums visiem labi zināmais deju pedagogs (vismaz tolaik viņš bija mans deju pedagogs) Agris Reihmanis. Un liels Paldies viņam par to!

Dejot sāku jau tad, kad gāju bērnudārzā „Zvaigznīte”, 12 gadus es nodejoju skolas kolektīvā. Pēc skolas beigšanas uz vienu gadu biju paņēmis „pauzīti” no tautas dejām, taču drīz vien sapratu, ka ir grūti atmest to, ko esi darījis tik ilgus gadus, tāpēc jau nākamajā gadā pievienojos "Zīlei"

Kura ir Tava mīļākā deja?

"Smukmeitiņa", protams. Un "Audēju deja", kuras sastāvā es gribētu iekļūt, ja šo deju tuvākajā nākotnē atjaunosim! ( Šis laikam būtu tāds netiešs mājiens tiem, kas domā par TDA " Zīle"deju sastāviem! - D.m)

Pašlaik nav tāda deja, kuru es varētu saukt par mīļāko, taču man ļoti ir iepatikušās jaunās dejas no Mežaparka programmas „Lec, saulīte!” – „Jāņu nakti neguļat” un „Līgo danči”.

Vai ir kāda deja, kuru Tev gribētos nodejot?

Tādas laikam ir gana daudz - kādu deju no cikla "Kurzemīte, Vidzeme, Zemgale, Latgale", gana sentimentālo "Kur tu biji, bāleliņ", lustīgo "Riņķa danci", kas būtu tāds riktīgs un pamatīgs izaicinājums, bet no jaunāko laiku repertuāra - "Es redzēju Rīgas pili".

Nekad neesmu dejojis „Aiz ezera augsti kalni”, tāpēc tā varētu būt deja, kuru es vēlētos kādreiz nodejot.

Kas ir lielākais Zīles panākums, ar kuru Tu patiesi un no sirds lepojies?

Man liekas, ka "Zīles" lielākais panākums ir atkalatgriešanās jauniešu pulkā, un es no sirds lepojos, ka varēju pielikt arī savu dejas soli un prasmi, lai "Zīle" varētu veiksmīgi startēt šajā tautas deju elitē.
 

Tā kā "Zīlē" es dejoju tikai nepilnu sezonu, man ir grūti izvēlēties kolektīva lielāko panākumu, bet lieta, ar kuru es lepojos, ir Zīles īpašība, darbojoties komandā, sarīkot un nodejot skaistus, kvalitatīvus, un baudāmus koncertus. Un pat ja sākumā liekas, ka kaut kas varētu neizdoties, tad beigās vienmēr viss ir vislabākajā kārtībā.

Ko Tu novēlētu potenciālajiem titula „Gada dejotājs/a” ieguvējiem?

Ko tad dejotājiem vēl - raitu dejas soli, mūžīgo smaidu utt.un utt. un būt spējīgam/ai novirpuļot vismaz 32 dubultās polkas bez apstājas pat pēc "upenītes" dubultdozītes!

Būt par „Gada dejotāju” ir ļoti liels gods, taču šis tituls sev līdzi nes arī pamatīgu atbildību. Gada dejotājam ir jāierodas uz katru mēģinājumu, jādejo uz 100% un jārāda piemērs pārējiem. Kā arī Gada dejotājs nekad nedrīkst atslābt, jo pārējais kolektīvs Tevi visu laiku vēro, un ja gadās pieļaut kādu kļūdu, tad noteikti būs sagaidāms kāds komentārs no pārējiem dejotājiem  ( Ir, ir nācies mēģinājumu procesā dzirdēt tādus izteikumus kā: „ ... ai, ai, Gada dejotājs...!!” - D.m)

Tādi mums tie „Gada dejotāji” ir – jautri, asprātīgi, ar savu dzīves redzējumu, ar dejas mīlestību sirdī jau no bērna kājas un īsteni "Zīles" patrioti. Paldies, Jums, ka piekritāt šai avantūrai!

Jāpiebilst, ka projekta idejas autore – Andra Jansone (Eglīte), palīga un izpildītāja statusā -D.m

PS - Ja kāds vēl nezināja, tad Evitas pieminētā „upenīte” ir TDA "Zīle" iecienītākais padzēriens gan labākam noskaņojumam un raitākam deju solim, gan platākam smaidam un zāļu tiesai apaukstēšanās gadījumā, var lietot arī ar saldējumu

PS2 – Klīst baumas, ka kaut kur jau manīts Lieldienu Zaķis! Kas viņu zina, kā ir ar to zaķi, bet lai saules siltums, lai asnu spēks, lai strautu ūdeņu spars, neatlaidība un pavasara gaišums sirdī no šīm līdz nākamajām Lieldienām!