Gaisma. Svētki. Mēs!

Mēdz teikt, ka novembris savā būtībā ir tāds tumšs un mazliet drūms. Tā jau laikam ir – košās rudens lapas jau nobirušas, dienas paliek īsākas, tumsa no rītiem un vakaros, sniegs vēl nav uzsnidzis, bet neapzināti tiecamies pēc gaismas, prieka un saules. To prieku, gaismu un sauli meklējam sevī un svētkos. Un novembrī svētku mums bija/ir daudz. Vispirms SDK „Sidrabaine” 45.jubilejas koncerts. Ar „Sidrabaini” ne tikai dalām vienu skatuvi, bet dodamies arī tuvākos un tālākos braucienos, rīkojam kopīgus koncertus, un kolektīva vadītāja  Aija savā laikā dejojusi „Zīlē”. Svētku reizē arī abi „Zīles” sastāvi aicināto viesu vidū, un, kavējoties atmiņās par neseno kopīgo braucienu uz Pēterburgu, izgrieza ne vienu vien lustīgu danci. Šajā reizē jubilāriem īpaša dāvana no  „Zīles” vidējiem – Arta Puriņa radītā deja „Jurginu valsis”, kas 8.novembra vakarā piedzīvoja, kā sacīja pats horeogrāfs, pasaules pirmizrādi.

Kad jubilāri godam sumināti, un viena svētku kūka notiesāta, pie durvīm jau klauvē vēl kāds skaists notikums – jauktā kora „Mozaīka” 35.dzimšanas diena. Tā nu iegadījies, ka mums, „ Zīlei”, ir  lieliska iespēja sadarboties un iesaistīties interesantos un nebijušos projektos – R.Bērtiņa diplomdarbs, rokkoncerts un  jubilejas pasākums „Raksti”. Tas vienmēr ir kas jauns, saistošs un aizraujošs. 15.novembra vakarā koris atkal dziedāja, muzikanti spēlēja un „Zīle” dejoja. Tās atkal bija jaunas emocijas, izaicinājumi un piedzīvojumi. Mūsu Marta un Līga veidoja īpašās deju horeogrāfijas, abām Zanēm, Lainei un Jānim R. tas bija pirmais koncerts kopā ar „Zīli”. Un tie atkal bija svētki, kas lika smaidīt, acīm mirdzēt un rast gaismu.

Tas bija dzestrs, saulains rīts,  un debess tik zila. Tas bija 18.novembra rīts. Tas bija Latvijas 96.dzimšanas dienas rīts un vēl vieni svētki. „Zīles” jaunieši savos e-pastos saņēma šādus vadītājas Vitas vārdus: „Tiekamies, un lai visiem gaiši un jauki šie svētki. Patiesībā mēs esam tik laimīgi un bagāti, dzīvojot tieši Latvijā!

Mums ticis viszilākais ezers

Un rudākais rudzu lauks.

Visbaltākā bērzu birze,

Vismelnākais rupjmaizes klaips.

Un tieši Latvijai ticis

Vissvētākais debesu jums,

Jo savu visskaistāko zemi

Dievs ir atdevis mums.... „

Pacilājoši, svinīgi un saviļņojoši, ar gaišu sveces liesmu, sarkanbaltsarkanu lentīti pie sirds,  ar domām par svētkiem  un lielu Latviju. Šajā vakarā īpašs bija viss – abu „Zīles” sastāvu kopīgais aplītis ar iedvesmojošām un patriotiskām domām, tautas tērps, „Dievs. Daba. Darbs” un Latvijas valsts himna, drauga plecs un palīdzīga roka, sirsnīgums, patiesas un neviltotas emocijas, sirds gaisma un dejot prieks. Īpašu dāvanu Latvijai, Ķekavas novadam, saviem tuvākajiem un tālākajiem atbalstītājiem bija sarūpējusi visa lielā „Zīles” saime – vidējo „Saules takas” fragmenta un jauniešu „Tirgus danča” pirmizrādes. Jāpiebilst, ka „Saules taka” ir VPDK „Zīle” repetitores Kates Pumpiņas horeogrāfija, kas veidota kolektīva  pirmā  gada jubilejas koncertam. Savukārt „Zīles” jaunieši Lilijas Lipores „Tirgus danci” vedīs uz jaunrades konkursa pirmās kārtas atlasi Slampē, bet vispirms to dāvinājām savējiem. Degsme, prieks, mīlestība, sirds siltums, raits deju solis un īpašas domas, ko sūtījām viens otram, skatītājiem, Ķekavas novada Goda pilsoņiem, Latvijai. Un tā ir tā gaisma, kas mīt mūsos. Tā ir gaisma, kas šķeļ tumsu.

Un nobeigumā vēl „Saule. Pērkons. Daugava”...

Par  mums, gaismu, svētkiem un MŪSU LATVIJU!

Foto pie raksta: Kristaps Kļaviņš

Aplūko arī minēto pasākumu galerijas:

Sidrabaines 45.dzimšanas diena: http://www.parkulturu.lv/galerijas/1886/foto ( Kristaps Kļaviņš )

Kora "Mozaīka" koncerts "Raksti" : http://www.parkulturu.lv/galerijas/1891/foto ( Alise Patmalniece )

Latvijas Valsts svētku pasākums "Dievs. Daba. Darbs": http://www.parkulturu.lv/galerijas/1894/foto ( Alise Patmalniece )