„MANA BĒRNĪBAS EGLĪTE” JEB ZĪLES KARNEVĀLS 2011.

Paveroties kalendārā, skaidri redzams - Janvāris lieliem soļiem tuvojas savam nobeigumam, un Jaunais 2011.gads ir uzsācis savu straujo laika ritējumu. Jā, ar katru dienu tuvāk pavasarim, bet reizēm gribas teikt : „Mirkli, apstājies mazliet!”. Un ir brīži, kad gribas laiku pagriezt atpakaļ. Stāsta, ka tas nemaz neesot iespējams. Kā nu ne?? Vajag tikai gribēt un ticēt! Un Zīle grib, notic un var!  
Tā nu 2011.gada 8.janvāra pievakarē laika rats savu ritējumu pagriež par 20 un varbūt pat vairāk gadiem atpakaļ. Gaisā viegli virmo mazas sniegpārsliņas, mazais bērnudārznieks Pēterītis rūpīgi gatavojas Ziemassvētku pasākumam, mežā draiskojas mazi zaķēni, ežulis, tīģerītis, vāverēns, lapsiņas un rūķi, kaķīši ir labā noskaņojumā un mazās peles viņiem ir draudzenes, uz mirkli ir pagaisis mūžīgais strīds starp suni un kaķi, vilkam garšo pīrādziņi un viņš ir draugos ar Sarkangalvīti, velniņi šķil prieka dzirkstis un jautrojas, Robins Huds dalās savā bagātībā, Čigāniete kārtīs lasīja pareģojumus šim gadam, kaut kur tika manīts arī gailis un Zobu feja. Tiesa, bērnudārzniekam Pēterītim vakara gaitā uzradās sabiedrotais – skolnieks Pēterīts Otrais Tā nav pasaka, nav teātris, nav arī kino. Tie visi esam mēs paši, Zīles karnevāla dalībnieki, ietērpušies un iejutušies tēlos no savu bērnu dienu gaitām.
Šajā vakarā mēģinājām atpazīt savus kolektīva biedrus fotogrāfijās no bērnudārza pasākumiem. Uzdevums bija tik mīļš, interesants, aizraujošs un azartisks, ka vakara vadītāji vairākās reizes mudināja pievērsties kam citam Baudījām katras „bērnudārza” grupiņas sagatavoto uzvedumu - bijām liecinieki tam, kā Sniegavīri sadraudzējās ar meža zvēriem, kā Pēterītis Pirmais skaita dzejolīti par zaķi un viņa draugu piedzīvojumiem tumšajos silos un dziļajos sniegos. Rācenis un sabiedrotie cīnījās vaiga sviedros, bet beigās viss izdevās, un visi dzīvoja ilgi un laimīgi. Vērojām, kā Pēterītis Otrais mācās skaitīt līdz desmit. Skolotājs puikam gan bija bargs, bet tas neliedza Pēterītim Otrajam iemācīties skaitīt līdz 11 Vēl bez tā visa dziedājām, dejojām, skaitījām dzejolīšus, aktīvi piedalījāmies dažādās spēlēs, gaidījām Ziemassvētku vecīti, un vecītis tiešām arī atnāca.Un atnesa arī dāvaniņas. Ak, cik labi, ka vecīša žagaru bunte palika aizdurvē...

Ir jāprot paraudzīties uz pasauli ar bērna acīm.Un mums tas izdevās. Paldies vakara vadītājiem un veidotājiem, visiem „bērnudārzā” gājējiem.

Pasākums bija patiesi izdevies un vienkārši lielisks. Tā tik turpināt  

Bildes no karnevāla

Dina